Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Jautājumi bez atbildes

Vai būt tikai mirklim no pastāvošā,
Vien zobratiņam gaistošajā?
Kur misija? Kāds ir uzdevums mans?
Kur noslēpums cilvēka piedzimšanai?

Kas Zeme mums? – Smēde, šķīstītava?
Vai vienkārši - liktens pēc zodiaka?
Ko mūžīgi paslēpj apvārsnis -
Tur gaismas kāvi vai tumsā viss?

Gan ārprāta acīs, gan viedajās,
Gan vīnā, gan kūpošā cigārā,
Gan pasaulē nākot, gan dzīve kad rimst -
Mūždien jauni jautājumi dzimst...

Ir smagi no tiem, reizēm skudriņas skrien,
Taču dzīve - vienkārši dzīvojas vien,
Un ticot, cerot un iemīlot to -
Varbūt kādreiz radīsim meklēto...
***************************
Tas skaidrs kā diena, kā avots tīrs,
Kā apjausmas mirklis, kas tumsu dzīs:
Ir jomas, kas mūžības ēnā stāv -
Tur jautājumiem atbildes nav.



Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-04-08 11:22 
Smagu jautājumu risini.
 papele13  2010-04-08 11:24 
..katram no mums ir sava MISIJA uz šas planetas!!
 piparmeetra5  2010-04-08 11:37 
Es neesmu nācis šajā pasaulē tiesāt, bet gan izprast.
 ofni  2010-04-08 11:41 
Šadus jautājumus parasti risina cilvēki, kuriem ir pietiekoši tā, kas vajadzīgs, lai
varētu mierīgi dzīvot. Tad atliek laika risināt šādus jautājumus.

 Naktsvijole_es  2010-04-08 16:57 
Esam radīti ,lai mācītos mīlēt...manuprāt..:)
 klusaisMiileetaajs  2010-04-08 18:24 
Baigi filozofisks! :)
Un piekrītu Naktspijolei! :))
 tavssargs  2010-04-08 20:12 
Turies, vecais!
 assortina  2010-04-08 20:17 
Piekrīt Ofni!
 Naktsvijole_es  2010-04-08 22:07 
kM,pati nesaprotu,i kapēc es Tevi tā klusītēm mācos mīlēt?..:DD
 dadzisgan  2010-04-09 00:10 
ir taa,ir..
patika man
 gunarszibens  2010-04-09 02:39 
Viss normāļi, nav jautājuma - nav atbildes! :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?