Leigačys

Vēļ snīga kuponys paspuornis cyloj,
A saule grib sārsnys sudobru grauzt.
Tī, ūļneicas molā, jei vierbeņu mīļoj,
Kur bolti kai jiereņi pumpuri plaukst...

A sirdī man namīrs, i acs tik iz pyuni,
Kai zynuot cik zamu ir sīna bluočs placss?
Voi vīta jau breiva storp klāvu i šķyuni,
Kur leigačuos šyupuotīs kuojys man vad?

Tik sirsneigi gaidu, kod bazneicā zvanēs,
I nalobīs gors otkon važuos byus sīts.
Tod Leldinis prīki vysapleik skanēs,
Nuoks bazneicuoni, tiks jūkuots i smīts!

Ar kruosuotom ūlom i svieteitu maizi,
Tod muote munā ustobā īs,
Lai gūdynuots Dīvs ir vēļ vīnu reizi!
A kuojys tik pogolmā nasās skrīt!

Ak, bierneibys prīki i leigačys munys!
Kai dvēsele ceļās i pakryutē spīž...
Tod Leldinis reitā, (tagad tū zynu),
Ar leigačom mani pacēle – Dīvs!