Skats no Eļļas kalna

Kā Jeruzaleme saulē mirdz!
Cik satraukta viļņojas tauta!
Sveic Dāvida dēlu no visas sirds,
Ir jūtām vaļa nu ļauta.

Par Nākamību runas te iet,
Šai sapulcē daudzgalvainā.
Tos skatot, Kristus asaras liet
Pēkšņi sāk Eļļas kalnā.

Viņš Ģetzemenes dārzu redz,
Kur ļaudis pulcējas rietā,
Bet sejas tiem naida ēna sedz
Un rokās ne palmas, bet mieti...

Tie slavinātāji izklīdīs drīz –
Ir skumji Kristum līdz sāpēm,
Jau naida pārpilnā pūlī rīt
Viņš satiks to pretī nākam...

To visu zinot, top smaga sirds,
Caur slavinātāju bariem
Viņš saskata – romiešu bruņas mirdz,
Ar Israēlu kas karos...

Ar pašu Dievu strīdos tie grimst,
Bet atriebība jau gaida,
Tiem Tita karapūļi liks rimt -
Drīz sāksies romiešu spaidi.

Tur lejā – olīvu dārzi tvan,
Bet pāri jau mākoņu ēnas.
Vēl – Osianna, blakus tam skan,
Bet izgaist atbalsis lēnām...
**********************
Lai šodien – Augšāmcelšanās prieks,
Lai kristīgai tautai tiek piedots.
Mēs katrs - asiņu parādnieks,
Kas pasauli izglābjot lietas...