Takas neiemin-tās izstaigā.

Es meklēju Tevi,un Tu sagaidīji mani,

Lai apzinātos,ka kopā ejams mūža ceļš.

Es cīnījos ,lai apliecinātu savu es.

Tev iepatikās,un Tu atraisījies.



Mums abiem bija un pietika viss,

Bet nepaslēpāmies no negaisiem un zibens.

Viņš iespēra dvēselē ,uzplēšot vajāko vietu.

Mēs šuvām ar zelta diegiem,bet palika rēta.



Vai infekcija ir ap rētu vai šuvums valgs,

Kas reizēm sulo un sāp.

Vai ceļš,ko uzsākām iet,

Ir aplam bērts un taisīts nepareizs.



Ko nevar celt,to nevar nest,

Un liktenim nav grozāmo pogu.

Laimes māte katram sava,

Un katram ir savs Piena ceļš.