Plīst uz laimi.

autors: tausts [dzejoļi]

Saplīst krūze,izlīst viss,

Vārdu krājums dubultīgs.

Lauskās meklēju,kur mana miss,

Joprojām esmu iejūtīgs.

Lasu lauskas, laizu dziru,

Vārdu krājums nemainīgs.

Minu mīklu- un neuzminu,

Sāku justies nelaimīgs.

Turu vārdus,lasu domas,

Uguns plaiksnī- nenorimst.

Lūdzu,-mainam lomas!

Dusmām reiz ir jānomirst.

Mana roka Tavos matos ieslīdēja,

Acis iemācijās runāt.

Sirds kā tāda pielīdēja

Pieglaudās Tev tuvāk.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-03-30 06:44
Tātad viņa atzina savu vainu un lūdza tev piedošanu, vai ne? :)
Plaanpraatinjsh	2010-03-30 09:19
Krūzes žēl?
kwazimorda	2010-03-30 09:56
Patika.
ZARNU_MAISS	2010-03-30 10:14
Dusmas jāiztīra no organisma ārā.
laukroze	2010-03-30 10:42
jauks, un tā pielidēja sirds ar nerātna..;)
Naktsvijole_es	2010-03-30 11:54
patika..:)
piparmeetra5	2010-03-30 12:51
Vārdu krājumā: "pī", ko!?
sekspiirs_5	2010-03-30 19:57
Mani aizkustināja 2.komentārs.
assortina	2010-03-30 20:35
:) Interesants!
tausts	2010-03-30 22:54
Sabirst komenti un proti. Nekustina recenzēt tos ļoti. Redkolēģijai atkal darbs, Kurš par top-modeli taps.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!