nostaļģija

Zvaigzni pēc zvaigznes dzēš vējš,
Rīts iekrāso austrumus sārtus,
Tu skubini bērīti rikšot
Un pārmij ar mani pārs vārdus-
Par dzīvi,
Par pirmajām salnām
Un pieteic,
Lai atbraucu biežāk.
Bet riteņi griežas un griežas
Kalnā, lejā, kalnā.
Es reizē ar ievziediem pārnāku.
Es projām ar dzērvēm eju.
Krīt dzeltenas lapas zem riteņiem
Un čukst man-
Laimīgu ceļu,
Laimīgu ceļu !