...mātei

autors: esome [dzejoļi]

Es eju prom.
Bet ābeļdārzs stāv ziedos
Un puķu dārzs,
Kaut gadiem nekopts,
Smaržās raisās.
Vēl atskatos,
Ir klusas skumjas gaisā
Un čalojošā strautā
Sārtas ziedlapiņas krīt,
Vien tevis nav,
Kas visu, visu piedod.
Tas skaudri sāp,
Bet tava klusā balss
Sauc vēl un vēlreiz atgriezties
Šai vietā,
Kur tevis sen vairs nav,
Nav māju,
Aug ozols zaļojošu drupu kaudzē.
Un tava balss.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-03-09 09:17
Vainīgo vajag sameklēt!
ZARNU_MAISS	2010-03-09 09:41
Tīras ,gaišas,bet sāpīgas emocijas.
__MATRIX__1960	2010-03-09 09:59
Emocionāli....
sekspiirs_5	2010-03-09 10:16
Arvien aizkustina un patīk, ka dzejnieks var veltīt rindas kaut kam konkrētam, ne abstraktam vien. Vai veltījumā, epigrammā vai liriskā dzejolī.
straume22	2010-03-09 11:18
Jauka Dzeja...
Plaanpraatinjsh	2010-03-09 16:53
Piekrītu visiem.
hefny	2010-03-09 18:34
Aizkustināja.
assortina	2010-03-09 20:05
Skaists veltījums!
tavssargs	2010-03-09 20:33
Katram zaldātam likšu mācīties no galvas.
piparmeetra5	2010-03-09 22:11
Mjā, ir cilvēku balsis, kuras ilgi glabājas siltās atmiņās.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!