...tu dzīvs
Kā embrijs
Slēpjos siltās segas krokās
Un ieklausos
Kā sēcot sienas pulkstens
Laiku skaita.
Bet gaisma nāk,
Rauj segu nost,
Met mani dzīves rokās.
Ir izjaukts miers!
Ak, dzīve, dzīvīte!
Es apzinos,
Ka nebūs citādāk.
Viedokļi par dzejoli |
Plaanpraatinjsh |
2010-03-07 09:50 |
Jā,paldies Dievam,dzīvs.:) |
klusaisMiileetaajs |
2010-03-07 09:53 |
Tu laikam gribēji rakstīt - siltas dzemdes krokās, ko? :))) |
sekspiirs_5 |
2010-03-07 10:18 |
Dzejniece, kas segas krokās
Jūtas mīļajam kā rokās,
Laiku apstādināt cer -
Nakts par īsu, kur tas der?
Nedusmo, dzejniec, ka es no segas krokām izlīdu ar Dresleriskām sajūtām. :)) |
kwazimorda |
2010-03-07 12:18 |
Nobeiguma pietrūkst.Mana versija:
Es apzinos,
Ka nebūs citādāk-
Pēc sestdienas
Nu galva sāp...:)) |
straume22 |
2010-03-07 12:25 |
A par kuru embriju iet runa,kurš varētu slēpties siltās segas krokās? |
FAETONS |
2010-03-07 17:11 |
Interesants dzejolis. |
klusaisMiileetaajs |
2010-03-07 18:02 |
Tu, Fantenton, esi redzējis bēgošu embriju? :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|