Rīgas tēlojums. Trīsstūrains mēness.

Trīsstūrains mēness lec.
Viens stūris aizklāj sauli,
Viens aizklāj Rīgai acis
Un viens- kur Tev
savu vēlēšanos pakarināt
kā eglītē rotājumu,
kā parciņā saldējumu,
Kur pakarināt sestdienas rītam
piektdienas nogurumu.

Satīna zeķītes tipina stalti
Laka kurpes un papēži balti
Mati blondi un taisni kā naži
Kapā smaržas un tumšzilo nakti.
Spīdumi, apaļi kā mellenītes
Spīdina tramvajiem acis ārā
Dūmi kā mākoņi no lidmašīnas
Kupenām putina Kaljāna bārā.
Tur jaunie kungi un čiksas līkas
Kurina sevi un ūdenspīpes
Acis tiem kungiem zib un mirdz
Bet Pinokio tupele skrūtīs, ne sirds.

Leļļu patversmi- Vecrīgas klubus
Rīgas lelles lupatās ārda
Laiž sev cauri trūdošus basus
Dedzina dīdžeju uz plašu sārta
Pielīmē smaidu ar superlīmi
Saprot viens otru no pušplēsta vārda.
Te asos stūrus var izskrāpēt droši
Pulsēt līdzi un patrakot koši.

Večiem malā kokteiļus jauc
Viskbrendijrums šito sauc
Kas bieži piekopj šo pelmeņa dzīvi
Tam prāts paliek par miskastu rīvi

Tad viņi visi iziet ielās
Un smejas par katru sīkumu
Kamēr kājas četrās pusēs dalās
Nevar vairs izņemt līkumu.

Ritinās smalka dūmaka rīta
Tik smalka kā pikolo-vijolīte
Torņi sasien ap vēderu jostu
Un atkal izslejas- tālāk no posta.
Ielas kā melnas upes pēc paliem
Vāc atpakaļ krastus un sasien aiz galiem
Svarīgs sajūtas tas zelta gailis,
Kas zvaigznes knābā uz augstākās smailes.

Ielu elpa vēl tomēr liek dusēt
Bruģis saprot pats- mūžam būs tam klusēt.
Jaunā Rīgas diena
savu karti auž
Un tai pie viena sāna
Daugaviņa snauž.