Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Rīgas tēlojums (bezreālisms) 2.daļa, ja neskaita II Dubli ;)
Baltas torņu lāstekas
Asi kā laiks, kas tām cauri gājis Ik pa jumtam izslejas gaisā Tajās rāpjas pirmais sniegs. Naktī Tu milzīga izpleties No rīta pret gaismu saraujies Kā četri cepumi tējā mirkst Tavs tiltu četrinieks. Ar Tevi var runāt, kad gribas Tu esi sev un citiem Bet sirds Tava atveras Tikai pēc divpadsmitiem. Un tad Tu esi Mēs Skaļām gaismām pilnu klēpi Mēs nākam zīmēt visu, Ko Tu pa dienu slēpi. Saule rītu uzpūtīs, Tu paliksi maza un asa Es pacelšu Tevi rokās, No tām pilēs rasa no vaska.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|