Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cilvēks!

Atmiņas-tās mani skauj,
Tās ar vēja slotām sasietas,
Mani sev līdzi rauj.
Ik viens vārds
Ik viens burts,
Par manam lūpām
Ka zieds raibajā pļavā
-Tiek plūkts!
Nav izsacitu vārdu,
Nav izteiktu domu.
Nav neka...
Ir tikai cilvēks
Sava kailajā dveseles butibā...
Viedokļi par dzejoli
 Launums13  2004-07-29 12:51 
Naivi....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?