Sāpes!

Kad lielu akmeni
Ar saļu blīkšķi
No augstas kraujas iemet ūdenī,
Tad viļņi,ko tas rada-vēl ilgi nenorimst.

Kad jauku puisi
Ar pievilcīgu seju
Pavisam dziļi ielaiž sirdī,
Tad jūtas,ko tas rada-vēl ilgi tevī mīt.

Kā oļi straumē spēcīgā,
Tā jūtas tevī dauzas,beržas.
Kā gribētos tās iemest rāmā atvarā.
Lai tur tās dziļi dūņās grimst,
Un manu sirdi lauzīt rimst...