Kopā...

Laivas un kuģi un aizlauztas dzīves
līdzīgi pārvietojas pa straumi,
spītīgi viļņus un iedomas šķeļot,
apšaubot atšķirīgu gaumi...
Kāpēc ar rūpēm un sirdsēstiem smagi
airēt,kaut ūdens klajums tik plašs?
Mākslīgas idejas,aplauzti nagi,
savādi - dabiskas asaras...
Varbūt klāsies turpmāk it jauki,
varbūt nenokritīs ne mats?
Tikmēr sapelē netīrie trauki,
nejauši iekritis sudraba lats...
Nejauši uzrakstīts dzejolis nobāl,
nemīlēts,nelolots,kam tas ko dos?
Daudziem kuģiem un dzīvēm ir klātu
laiks,kad nosūtīt pasaulei - SOS!
Tāpēc,vai dzirdat,es aizņemos mirkli,
Kas tikai mums uz pasaules lemts,
noliec uz brītiņu ikdienas irkli,
neļausim,lai tas būtu mums ņemts.
Laimīgi esam,jo atradām dzīvi
šļakstu un putu kaleidoskopā,
pelnīta laiviņa,viegli un brīvi
lido pār klajumu....ar Tevi kopā.