Atradusi...

Pulsē mākoņu spraugā gaisma,
ēnu kodam paroli vaicā...
Vai ir vērts lejā uz zemīti tīties,
kristālu spožumā padalīties?
Atlidos zilbaltiem spārniem
katra slēptā un neteiktā doma,
ielīdīs azotē,mierinās,glāstīs,
ausij tīkamu pasaku stāstīs...
Pasargās trauslās un aizliegtās jūtas,
lai cik tās nevainīgas būtu,
pārtvers ar laso to mazumiņu,
kas konkurē ar sirdsapziņu...

...tikai tevi es nerādīšu
ne vējam,ne lietiem,ne pelēkām ēnām,
kopā ar tevi aizplūdīšu
jūrā pa Daugaviņas vēnām...
...kopā ar tevi līdz pasaules galam,
spītējot svešu sajūtu salam,
pārkāpjot savējiem dubļiem ar prieku,
smeļot no acīm sidraba sieku...
Lidosim,mīļais, uz rītausmas pusi...
cik labi,ka esmu to atradusi.