Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
..joprojām...
Jau atkal ciemos dodos es pie tevis,
Mans senais,balti apsnigušais draugs. Es netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu, Vien lūgšu, kādu īsu brīdi, Man tavā klusā mierā spēku smelt, Kad neziņa un nemiers manī Sniegputeni krustdūrienā auž. Es cimdu novelku un roku klāt tev glaužu, Kur siltas atmiņas,kā medus zeltu kārēs, Sen glabā tava akmens skaidrā sirds. Tur manu bērnu nebēdnīgie smieklu zvani Un sirmās māmuliņas Cieti sastrādāto roku maigais glāsts. Tur manu kluso sapņu druvu Zilās rudzupuķēs ietinušies rīti Un kādu aizejošu soļu Rūgto vērmeļziedu tējas malks. Tā klusi stāvot, acīs uzaust gaisma Un lūpām, smaidu raisot, Sirds tavu dziedējošo garu jūt. Tu mani gaidīji,ai,jūtu, Tu mani gaidīji nudien! Un ziemas aukstums atkāpjas, Tas smagiem ledus soļiem projām iet.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|