svaru kauss..
Vaibstus nebēdnīgus
ar smaidu pielaikoju
un svaru kausos
sirdsapziņu lieku,
tas viens man
reibinošu brīžu vārtus vaļā ver,
tas otrs
patiesumu,sirdsskaidrību sver,
viens aukains mirklis
manu šaubu sveces dzēš
un mūžīgs mirklis
skumjās tavas acis vērš...
Viedokļi par dzejoli |
GedertsPiebriedis |
2010-02-04 17:25 |
Es negribētu, ka lasītāji mani uzskatītu par frivolu, jo es tāds savā dziļākajā būtībā neesmu, bet, manuprāt, ļoti interesanti šis dzejolis skanētu, ja 9.rindas 2.vārds sāktos ar burtu "m". Atvainojos. |
ofni |
2010-02-04 17:37 |
cik tomēr maz vajag
:))) |
Plaanpraatinjsh |
2010-02-04 17:56 |
Vai. |
piparmeetra5 |
2010-02-04 20:03 |
Dziļi un patiesi izklausās... |
assortina |
2010-02-04 20:35 |
Labāk gan neliec svaru kausos!!Visu nekad nevar izsvērt un izrēķināt!! |
Virgin |
2010-02-04 20:57 |
Skumji,bet skaisti. |
netaakaavisi |
2010-02-04 21:53 |
Man šis ļoti patīk..((: |
straume22 |
2010-02-05 07:33 |
Jauks! |
esome |
2010-02-05 08:47 |
...dz.būtne tāda neuzticama, smaidu pielaiko,sirdsapziņu sver,sver vai nesver... |
mazlacitis |
2010-02-05 09:29 |
Varētu tev nobučot ... vaigu :):) |
Naktsvijole_es |
2010-02-05 09:31 |
paldies,lāčuk,es labprāt pieņemšu buču..:))* |
mazlacitis |
2010-02-05 09:54 |
Par to mēs vienosimies :) |
Aijassmaids |
2010-02-06 15:06 |
Liki aizdomāties! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|