Pēcpārpratums.

Netrūkst vārdu, trūkst kaislību.
Netrūkst maiguma, nav rīcības.
Mēs ceļam sapņu pilis vārdos,
Kad smilšu piļu torņi brūk.
Un ilgojamies solījumus sajust,
Tos atdzerties līdz neticība kūst.

Zūd pārpratumi, izplēn mīlā.
Zūd nesaprašanās, kas bija ķīlā.
Mēs sadodamies roku rokā,
Līdz augumi tām vijās līdz.
Guļ divi vienā tumsas traukā,
Un saldā baudā pienāk rīts.

Cik smieklīgi, kad atskatās,
Cik niecīgas tās izdomas.
Vai tiešām vajag sauli slēpt
Aiz mēness mazās ēnas.
Mēs tiecamies uz pilnību,
Tik ceļš uz to iet lēnām.