Malka.

Negribīgi krāsnī deg malka.
Deg zūdot, kā zudis tai viss.

Varenība, lepnums un spīts.
Rūdījums garajos koka gados.
Tas saknēm zemi tvēra,
Bet vēju vēra zaros.
Ne gaudās viņš salā,
Ne sagura svelmē.
Bij pārdrošs nakts negaisu
pērkoņu ellē.
Dāsns maigums skāva lapotnē putnus,
Un veldze tiem ēnā.
Dūca odu bites, kā pateicību par mājām.

Zudis viss, pat atminas izdūmo skursteņa elpā
Līdz pēdējā ogle ver acis.
Mūžs beidzies.
Vien palicis siltāks telpā...