Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Paliec vēl

Tava smarža man degungalā vīd,
Pa manu nevainīgo zemapziņu slīd,
Savu skatienu Tu izurbi
Caur manu smilškrāsas mežģīņu kombīni
Un piekļāvi sev tuvu klāt tā,
Lai man nekad vairs nesāp.

Ja Tavās acīs man noslīkt ir lemts,
Kad pēdējais gaisa rieciens tiek kampts,
Mūžu mūžos vēlos tur spoguļoties,
Un tavās zeltainās dvēseles stīgās satīties.
Bet viss, ko es lūdzu, ko vēlētos,
Ar maigām lai lūpām tu iesauktos-

``Paliec vēl brīdi, manu mazulīt...``
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-01-14 07:03 
Ja jau sešpadsmit gadu vecumā tik erotiskas domas, ka man pat vēdergalā nokņudēja,
kas tad būs, kad pilngadību sasniegsi, i dritvaj kociņ! :)))
 Plaanpraatinjsh  2010-01-14 09:48 
klM,netēlo nu salīkušu fāterīti,patika Tev dzejolis.
 sonecka  2010-01-14 13:18 
kas agri sāk, tas agri sāk, vai vajag?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?