Dimantiņš

autors: minnie [dzejoļi]

Ievelku sevī gaisu
Līdz pašam galam,
Jūtos kā putns-
celšos debesīs
un kritīšu.

Priedes šņāc, bet
Sniegs mirdz kā miljardiem
dimantu.
Kādreiz mani tā sauci,
tāpēc sniegs man liekas
tik mīļš tagad.

Kalna galā liekas
Lielāks plašums apkārt klejo.

Nezinu vairs, kurš man
Iedabūjis pavasari galvā-
vējš
vai Tu...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dadzisgan	2010-01-13 11:17
he,he, mīļš ,laikam..
esome	2010-01-13 12:01
minnie pavasaris galvā :) tas priecē
Plaanpraatinjsh	2010-01-13 12:25
Oijj,ar gaisa ievilkšanu ,līdz pašam galam,gan jāuzmanās no nesmukuma.
piparmeetra5	2010-01-13 16:32
Es arī nezinu...
klusaisMiileetaajs	2010-01-13 18:06
Būtu tev 18 gadi, teiktu, ka es iedabūju iekšā tevī to pavasari. :)))
kwazimorda	2010-01-13 19:37
klM> mudīgi velc ārā to savu pavasari!! :)))
assortina	2010-01-13 19:53
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!