Atmiņu āķis

Vējš pār liedagu
Saules stari logā,
Kas liek domāt
Par vasaras ogām,
Bet smiltīs tās neaug,
Ko tad, lai lasu?
Paliek dzintara sari
Baltijas dzeltenās asaras,
Ko vakaros vācu,
Un saviju krellēs,
Ko paņemu līdz
Uz tālajām zemēm,
Kad dodos es meklēt
Labākas mājās,
Prom no liedaga
Pasaules otrajā galā,
Tur runā savadā valodā,
Nav Baltijas vēja
Tik sviedrainas muguras
Un sāpju asaras,
Kas nokrīt ik reizi,
Kad lido stārķi,
Kas iedur man sirdī
Atmiņu āķi.