Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...

Kas palīdzēs mums apturēt,
šo zvaigžņu lietu nolāpīto ?
Tik daudz tur vēlēšanās krīt,
tās visas nevar piepildīt.

Lai Tu man būtu,
Lai es Tev būtu,
lai es spētu saskatīt,
ne jau miesu, ne jau acis,
bet Tavu dvēsli ieraudzīt.

Kas palīdzēs mums apturēt,
šo zvaigžņu lietu nolāpīto ?

Mēs viens otru neatrodam,
jo es mīlu sauli, zvaigznēm krītot.

Zvaigznes visas nokritušas,
zāle šodien pilna tām,
saule gan vēl paliek savā vietā,
spilgta, mierīga un rāma.
Viedokļi par dzejoli
 gobis  2009-12-26 09:21 
bet lai taču līst !
virs galvas lietussarga vietā var turēt sietu, tikai tā
pareizā zvaigzne cauri izkritīs ...
 klusaisMiileetaajs  2009-12-26 12:13 
Štrunts par to dvēseli! Tās skatīšanu atstāj vecumdienām. Tagad, kamēr jauns,
koncentrējies vairāk uz miesu, uz miesu! :))
 sekspiirs_5  2009-12-26 12:48 
Zvaigžņu lietus nolāpīts
Birst, vai pusnakts tā, vai rīts!
Tomēr nenāk skuķis
sprauns
Dzejniekam, kas smuks un jauns! :))
 piparmeetra5  2009-12-26 17:20 
Nevarēju izskaitīt, bet vēl vakar zvaigznes pie debesīm redzēju..;)
 Naktsvijole_es  2009-12-26 19:41 
kapēc jāaptur..lai piepilda Tavas un citu vēlēšanās arī...
 Plaanpraatinjsh  2009-12-27 17:59 
Labi gan,ka saule savā vietā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?