Ne tik pliks es būšu.

Ar plašu rokas vēzienu,
Tu norādiji man kurp iet,
es tādu virzienu, gan nezinu,
taču sāku soļos ātri skriet.

Trīs mājas tālāk,
tad pa labi, prom!

Es jūtu gaiss kļūst sāļāks,
es jūtu kaut kas man pār vaigiem rit,
es jūtos sev aizvien tāļāks
un pavisam cits.

Nekas jau nenotiks,
vien mūris stingrāks būs,
vairs iekšā neviens netiks
un pamazām jutīšu, kā žūstu.

Nekas jau nenotiks,
es būšu tikai mazliet cits,
tāds pats, kā agrāk,
tikai ne tik pliks.