Pudele ar mērķi

Pudele jau stāvēja
un mērķis tai bij skaidrs -
Tūlīt pienāks kāds strādnieks,
un šīs stikla sienas ar vilinošo šķidrumu
paņems, lai noliktu plauktā.

Tur nebūs jāstāv nebūt ne ilgi,
jo pienāks kāds melnu muti nošmulējies cilvēks,
un, ieraudzīdams apburošo un tīkamo dziru,
to ieliks groziņā.

Tas jau nekas, ka mājās bērneļi gaida maizi
un sieva gaida entos gadus nesaņemto puķi.
Pudele zina, ka tai tiks dota priekšroka,
viņa zina!

Jau atkal varēs tecināt šķidrumu kādā smirdīgā mutē,
kas muldēs niekus un lamāsies -
gan jau atkal pieliesies līdz nemaņai.
Liks kulakam lidot citā nošmulētā sejā
un pēc tam liks abiem kopā pievemt grīdu
un tādiem pretīgiem, asiņainiem turpat gulēt.
Jā, pudele zina savu mērķi!

Tik žēl, ka tā nokrita un sašķīda,
vēl nepaspēdama tikt līdz plauktam.
Bet tas nekas -
Uz galda stāv vēl trīsdesmit pudeles ar tādu pat mērķi.