Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Paldies!

autors: neziniits [dzejoļi]

Mums jāpaskatās apkārt un jasaprot,
Ka pasulē ir tik daudzi, kam daudz kā trūkst,
Mums jāatver savas sirdis plaši jo plaši,
Lai dotu devu laimes un prieku tiem.

Mums jādod tiem iespēju pasmaidīt,
Jāļauj tiem redzēt un dzirdēt skaisto,
Jāļauj sajust cerības staru,
Jo ne visi var paši sev sagādāt to.

Kad atmaigst to sejas un parādās smaids,
Un kļūst tie priecīgi un kaut nedaudz laimīgi,
Tad tas prieks no šī viena paldies tev,
Ir neatsverams guvums uz visu mūžu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-12-20 09:04
Es jau arī dažreiz iedomājos, ka sociālisms būtu jāatjauno. Bet negribas jau šaut, kārt un žņaugt, jo biezie jau tautai ar labu savus lopus, tīrumus, cehus un citādus gaterus neatdos. :))
Densi	2009-12-20 12:57
un citādus gaterus:))))
Plaanpraatinjsh	2009-12-20 14:58
Es gribētu Anglijas princesi.:)
GedertsPiebriedis	2009-12-20 15:04
Izlasīju un atmiņā man atausa aktrises Pasternakas melnās acis.
esome	2009-12-20 15:47
...veči valstiski spriež! Man arī derdzas tās asarainās ziedojumu vācējas!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!