Rudenīgā dziesmiņa

Zeltā ietērptā rudens pilsētā
Kāda skaista roze saules gaismā mirdz.
Garām ejot pēkšņi gribas visiem uzsmaidīt,
Rozes smaržu jūtot, saviļņojas sirds.

Dienā lietainā, salti smeldzīgā,
Vēja dziesmu dziedot rudens lapas skumst,
Ne par mums, mans draugs, ne par mums, mans draugs,
Ne par mums mans draugs, šī dziesma nav par mums!

Paies laiciņš īss, lapas nokritīs,
Visu pasauli tad pārklās baltais sniegs.
Cauri ziemas salam maigi sasildīs
Rudens rozes dāsni dāvinātais prieks.