Spārni

Veca sieva krāmu tirgū
Pārdeva eņģeļa spārnus,
Slapjus un dubļainus,
Asinīm slacītus.

Nezinu kādēļ
Man kļuva tos žēl,
Gribējās pieskarties, apžāvēt...
Nopirku lēti
Domājot -
Varbūt reiz izdosies palidot..

Jautāju sievai,
Kur eņģelis pats?
Aklajām acīm tā pavērās,
Sāpīgi smaidot
Tā teica man tā:
Kritušais eņģelis nomira.
......................................
................................... ...

Uzliku sārtas rozes
Uz eņgeļa kapa,
Lai pirmais sniegs
Tās apsedz biezā kārtā.
Pagaidām vējš
Vien čaukstošas lapas dzenā,
Manas asaras sasalst uz kapa
Lēnām...

Veļu miglas biezajos
Aukstajos vālos,
Pēkšņi izdzirdu troksni,
Netālu skanam.
Važās saslēgti eņgeļi,
Netīri, basām kājām
Slapjos spārnus nāk žāvēt
Uz manām mājām.

To ir desmiti, varbūt simti,
Šķiet, ka tie ilgi gāja,
Tik daudz dubļu pielipis ir
Pie viņu kājām.
Stāvus māc nogurums,
Sejās tik savāds mulsums...
Tie apkārt man sastājas,
Valda nomācošs klusums.

Acīs tiem izsalkums,
Tās kā ogles gail,
Un es sajūtu,
Cik man ir ļoti bail
Svešu asaru,
Izmisuma un ilgu,
Un man gribas pazust,
Gribas pārtapt par smilgu.

Kritušais eņģeli,
Tevis vair nav,
Bet tavi spārni,
Aiznesīs mani turp,
Kur nav dzirdami vārdi,
Kur nav vaidu un izmisuma;-
Es to nevēlos dzirdēt!
Dievs mani nosodīs?
Lai...
Es vēl negribu sirmot...

Tālu projām no svešām rūpēm ,
No sūrajiem stāstiem.
Būt par sevi,
Nevis par to,
Ko no manis prasa.
Vienkārši būt, būt sev
Un nevienam citam...
Tas nav iespējams...
Zinu, tāds ir pasaules likums.

Un es palikšu,
Būšu tepat,
Jo nav lemts man aizlidot tālu.
Atvēršu savās mājās
Bezmaksas
Eņģeļu spārnu
Žāvētavu...