Lido!

Es cietumā te sēžu
Un domas lido pāri
Pār jumtu korēm, baznīcām,
Pār mežiem, laukiem, āri.

Tās lido ilgi- tāls ir ceļš
Un man nav svarīgi, ko ļaudis melš.
Tās lido prom pie Tevis!
Vai tādu spēku es tām būtu devis?

Vai tiešām kas manī būtu mainijies?
Vai tiešām es no jauna būtu Tevī iemīlējies?
To jautāju es sev aizvien,
Un atbilde viena- nudien!

Un cietums tas nav vis parastais.
Tas tāds ir vienīgais.
Te ir gan karbonādes, kūkas un kīno
Vai katru dienu varu ieraut sīvo.

Ir muzeji, veikali, auto.
Šeit ļaudis smejas, dzied un dzīvo,
Un nejūtas kā es un ciemos brauc!
Un nav neviena bez manis, kas to par cietumu sauc...

Bet atbilde viena- nudien,
Ko jautāju es sev aizvien.
Manī tiešām laikam kas mainijies.
Laikam tiešām esmu es Tevī atkal iemīlējies!

Un ja Tu neesi blakus
Es redzu tik žogu un logu rūtoto,
Tik domas pleš spārnus
Un lido...

18.03.02. ...drusku vecmodīgs...