Pasaka

Apskauj mani vēlreiz
Tajā pasakā, ko reiz uzbūrām mēs

Tajā pasakā, kur no
kokiem pilēja medus,
bet tagad vien
sasalušas asaras mīt.

Tajā pasakā, kur Saule mita mūsu sirdīs,
bet ne debesīs
Tagad vien silda sasalušo sirdis

Tajā pasakā, kur putni dziedāja
un kukaiņi rāpoja, un
citi zvēri mita.
Tagad pārakmeņojušās fosilijas
sastingušas guļ.

Tajā pasakā, kur ziedi plauka
un zāle elpoja, un zeme smaidīja.
Tagad sastindzis, sažuvis un izkaltis
it viss.

Kur gan palicis šis sapņu dārzs,
kuru radījām ne no kā?
Kāpēc mūsu ēnas tajā vēl it kā
nemanot slīd?

Gribu izkrāsot šo pasaku no jauna,
bet kāds man nozadzis
it visas krāsas.

Es muguru tev pagriezu un
visa pasaka tad sadega...