Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ilgu poēma

Uz lūpām man čuksts neizteikts,
Sirds trīsuļo nezināmā gaidās
Es aizveru acis un esmu pie tevis
Pie tevis, kur mana ilūziju pasaule mīt.
Mans maigums gāžas pār tevi
kā nobriedis pumpurs atstāts viens pārziedēšanai
Es čukstu čukstus nesaprotamo
Vien sirdij tik zināms tas.
Uz manām lūpām rasas lāse
Tā tava causpīdīgā vēlme
Es aizveru acis un grimstu
Rasas pielietā pļavā
Pār mani lido putni melni
Rasa veldzē manu dvēsli
Es grimstu un grimstu
līdz pārvēršos par rasu
Uz tavām lūpām maigajām.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2009-09-25 09:49 
Skaisti.
Kā ilgu tramvajs-bija luga kādraiz tāda -.
 straume22  2009-09-25 10:02 
(apskata savu niku)man gan par rasu nav lemts būt.Bet Tev izdevās gan!
 sekspiirs_5  2009-09-25 10:58 
Labs, vienīgi "maigums gāžas" manuprāt jāpalabo tik romantiskām rindām. :))
 Virgin  2009-09-25 12:24 
Skaisti!
 assortina  2009-09-25 14:26 
Man arī patika!!
 klusaisMiileetaajs  2009-09-25 17:15 
Ja jau tu esi tik smuka, tad brauc pie manis uz Jēkabpili! Te nemaz nevajadzēs acis
aizvērt, lai sajustu visu to, ko šitamā dzejolī sarakstīji. :))
 Tumsas_vilcene  2009-09-25 18:13 
Gribējās gan...
 Naktsvijole_es  2009-09-25 19:34 
maigums...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?