Manu draugu nošāva, Lenona kungs

Manu draugu nošāva, Lenona kungs.
Nesaprotu, kādēļ saku to jums.
Varbūt līdzīgais liktenis iegājis gultnē,
No kura tas šaubīgas dvēseles sūknē.

Lode pēc lodes un asiņu lauks.
Cilvēks, kurš varbūt pēc palīdzības sauks.
Nemiers, kas iestājas aiz laimes.
Viens mirklis un nokritušas zvaigznes.

Bet varbūt tās pacelt no netīrās ielas?
Tās nebūs ne spožas, ne pārāk lielas.
Man skumji, un zinu, ka jums arī.
Bet tur, diemžēl, nevar neko darīt...