Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Solījums

Starp klusajiem čuktiem
mums dzirdams kāds vārds.
Tas liekas tik zināms,
Tik varens kā dārds.

Pie sevis to čukstam, lai dvēsele dzird.
Skaļāk to nevar,
Jo tad nāksies mirt.

Bet gribas to izkliegt,
Un sāpes tam līdz.
Mes nevaram nojaust,
Ka tas notiks drīz.

Liktenim nebūs pa prātam tas viss.
Vārda spēks jau apdzisis.
Cerība, vājums palicis mums.
Jo pazaudēts vārds - solījums.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-09-21 06:54 
Klusais čukča čukstot čukst. :)))
 Plaanpraatinjsh  2009-09-21 08:07 
Netici sieviešu solījumiem.
 GedertsPiebriedis  2009-09-21 18:20 
dzejnieks nevar saprast, ko bez čukstēšanas vēl var atļauties, lai lieki nebojātu
nervus un cita veida veselību.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?