Neatklātais noslēpums...

autors: canis [dzejoļi]

Kā plīšu lācīti
Tu mani liec un atkal ņem
Un paspēlējies!
Pasvied plauktam zem.

Līdz ar ledu, sniegu
Jūtas tavas līdzi kūst,
Kaut saule silda spoži
Tomēr vēsi kļūst.

Pa visām malām
Manī gāstās sāpes...
Kā graudi dzirnavās
Un tie kā nasta turpmāk līdzi jānes.

Pagātne tik smej
Par to kā lijis,
Tik rītdiena vēl rāda...
Saka - skat!
Bet tas jau bijis...

Vairs nepūlies
Vairs nevajaga sākt,
Jau tā jau pietiek man
Ko salauztajā sirdī krāt.

Un tāpēc ej, ja nevēlies!
Kaut arī nevēlies...
Es mūžam būšu tev!
Un tikai tev es palikšu!
Kā tevis pašas kādreiz neatklātais noslēpums.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-09-02 07:06
Trīs reizes izlasīju, bet tā arī nesapratu un palika man noslēpums, kurš tad tur īsti vainīgs! Tā samuhļījis... :))
hefny	2009-09-02 10:06
Jābūt-""gāztās"", jo ir-gāza. Labilitāte reizēm rada sensibilitātei.
ofni	2009-09-02 10:50
1. Manuprāt, autora varonis ir bezizejas garīgajā sēdienā - žēlojas, nekustas, īd, laistās ar asarām. Gan kad ēst sagribēsies, piecelsies un darbosies un gaudas pārvērtīsies vēdera gurkstēšanā, un darbošanās būs pirmo vajadzību apmierināšanas nodrošinājums. Varonim ir jāstrādā. 2. Par rindām. Hefni, es autora rindu " Manī gāstās sāpes..." rakstītu šādi "Manī gāz tās sāpes..." - tādejādi pastiprinātu par varoni stāstīto ciešanu slogu un viņa kļūtu vēl vairāk žēl ikvienam lasītājam - dzejas baudītājam. 3. p.s. nekā personīga - žēl
sekspiirs_5	2009-09-02 12:11
Pirmais pants patika par "plauktam zem". Pliisha laaciitis un gaaztaas saapees jaabuut.:))
Naktsvijole_es	2009-09-02 13:40
tās dzirnas vēl redzēs labākus laikus...bez spēlītēm..:)
ZARNU_MAISS	2009-09-02 16:39
Tas nav noslēpums- jāattīras.
Plaanpraatinjsh	2009-09-02 18:41
Vai.
kwazimorda	2009-09-02 18:57
Jā,plauktam zem-krīt acē.Bet iederas. :))
assortina	2009-09-02 20:36
Salauztā sirdī nevajag neko krāt! Viņai jau tā smagi - pārplīsīs vēl!!
lapsaacijs_albiins	2009-09-09 02:33
gaastaas? vai gaazhas? :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!