Vēl arvien...

Vēl acis ciet,
Jau gandrīz rīts...
Es jūtu tavu acu glāstu,
Pat smaidu jūtu kā tas lūdz,
Lai savu stāstu tālāk stāstu.

Cik tavas lūpas tuvu,
Kā tās mani sauc!
Tik nedaudz vēl!
Un vēl ne daudz...
Vēl lūdzu, vēl!
Bet vēl nav ļauts.

Kā sirds man sitas,
Jūtas tevi sauc.
Un atkal rīts ir tas,
Kas iebilst.
Saka!
Man par daudz...

Tas rīts ar varu
Manas acis vaļā ver...
Un zibens sirdī atkal.
Cik sāpīgas!
Un dziļas rētas šķeļ...

Un tas!
Bet tas tik sapnis vien,
Tas silda mani...
Vēl! Un vēl!
Arvien, arvien...