Citas ainas...

Citas ainas,
Citi skati,
Cita dzīve rādās man.

Gaitas ieskalojas sirdī,
Sapņi pazūd visumā.
Es stāvu kluss,
Ap mani rosās cerība...

Pie sevis domāju,
Kā tālāk būs...?
Vai dēls,
Par to ko vēlas kļūs...?

Mīļš viņš ir!
Un varbūt arī būs.
Kas to lai zin...
Par to, lai šobrīd,
Viņš un mamma min.

Ikkatru dienu vairāk ilgojos
Un vēl joprojām atminos,
Kā tur!
Zem ābelēm un arī zemenēs,
Tu skraidelēji vienās zandelēs.

Kā...?
Nu, kā Tev lūgt,
Lai Tu man piedotu?
Pat velnam savu sirdi atdotu,
Lai vēl kaut reizi Tevi apskautu...

Es rakstu tam,
Ne kādam citam!
Tas tikai manam dēliņam,
Bet ir jau vēls...!
Un, nu! Līdz rītiņam...