Tur manis nav...

Tur, kur manis nav,
Tur valda brīvība.
Ne tikai tā!
Bet arī jautrība un prieks.
Es esmu viens,
Šai pasaulei es esmu nieks.

Kas ir tas?
Kas skrien tā prom un neatnāk,
Kas nāk un tomēr nepanāk,
Kas sirdī kaut uz mirkli neienāk.

Vai laime..., mīla...?
Varbūt prieks?

Bērnība...
Vai tā vēl ir?
Tā sen jau bija...???

Darbs!
Cik tomēr tu gan esi skarbs!
Vai atceries...?
Kā dārzā lija lieti.
Migla pārklājās
Un vārdi šķita lieki.

Ai, cilvēk audz!
Tik ielūkojies pagātnē.

Tu nebiji no tiem,
Kas bariņam pa priekšu skrēja.
Tu nebiji no tiem,
Kas pūķim garo asti sēja.
Tu arī nebūsi vairs tas,
Kas kādreiz bija citi...