Atbrīvo sevi!

Atbrīvo sevi, neliecies un neizliecies
Zem smaguma, kas zemē gulst!
Tavās rokās ir debesu vieglums,
Tavā sirdī saules spēks dus!

Atbrīvo sevi no pārmetumiem,
No vārdiem veikliem un glumiem!
Tu esi, kas vairāk par tiem!
Tevī arī ir Dievs!

Atdod savas bailes un nespēku oļiem,
Kas bruģī iekalti mirdz!
Tevī ir kas vairāk par likteņa soļiem!
Tev ir dots viss!

Atbrīvojies, jo vaina, kas Tevī ķērc
Kā vārna nokaltušā kokā,
Nokaus Tavu garu un jūtas,
Padarīs par kalpiem mūžam!

Atbrīvojies no pagātnes un sāpēm!
Tās Tevi vēl desmitkārt gremdēs
Pāri tuksneša slāpēm!
Ej bez tām tālāk!

Atbrīvo sevi, neliecies un neizliecies,
Ka piederi aklam vairākumam!
Tavs ceļš būs grūts pār kalniem,
Bet bezgala skaists...