Izraidīto zemē

autors: adias [dzejoļi]

Pulkstenis tikšķ bez skaņas
Laiks izbalojis slēpjas atmiņu ēnās
Upes plūdums lēns - notrulina
Nečaukst trūdošo lapu paklājs zem kājām

Bez mājām, bez dzīves, uz koferiem
ar iekrāto mantu kravu dvēsele mētājas
kā prostitūte - bez vietas, bez satvara sava
zem tukšuma svara

Izraidīto zemē neviens nesarunājas
domas un jūtas mēmas klejo
līdz nogrimst tumšo ezeru dzelmē
neizraudātas..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Edgaram_po	2008-11-11 16:56
Beidzot labas rindas sagaidītas.
Vejslota	2008-11-11 17:28
Sanācis labs. Un laikam jau šinī gadalaikā te tā jāraksta ... ar mirtnoskaņu... :):)
dadzisgan	2008-11-11 18:12
rindas labas, brauc tak mājās, viss..
Meravilja	2008-11-11 19:00
...tur atkal un atkal,-naudasvaloda sarunajas...Zel,ka ta censas runat visu varda.Dzejolis tiesam izdevies.:)
klusaisMiileetaajs	2008-11-11 19:32
Kājām pa ceļu ar koferiem, Tā ir, kad bez draugiem, bez šoferiem. :))
mistik	2008-11-11 22:31
Labs! Gaidi, kad celsies gaismas pils no ezeru dzelmes!!!
hefny	2008-11-12 08:41
Kaapeec dveeselei-tukshums svars!Tad jau labaak -bez daudziem koferiem,bet bagaatu-vismaz-prieka pilnu,azartisku,spriganu-DVESELI! Celjš zem kājām-ved uz mājām, Miglas vālos-dvēseli tin. Saulē- virs mākoņiem Zeltītā gaismā, Dod manim prieku-dzin!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!