Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

asaras mirdz

saules staros asaras kā zvaigznes mirdz!
bez saules rītausmā mirst..
tik stingi un mēmi -
aizplūst dzīvība vēnās,
un apstājas sirds.

velti gauzties par dzīvi,
kas nepiepildījās sapņos sārtos!
un velti prātot, kā būtu bijis,
ja neļautu vārdiem nogalināt!

vēl tikai migla veļas visam pāri,
kā dūmu mutuļi uguns mēlēm.
izrādās par velti atdevāmies sāpēm,
par velti asinsūcējām dēlēm.

saulriets un varaviksne šovakar liedagā..
jūra tik klusa pie kājām duss.
tilts uzcelts starp dzīvi un mūžību.
ēnas izgaist, pazūd pulss..

saules staros asaras kā zvaigznes mirdz..
apstājas sirds.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-09-28 10:32 
2 peedeejie panti--nu tieshaam jauki--smeldziigi,teelaini.

Tad dzilja ieelpa,sirdz
klusumaa ienirstot.
Un jaunam saules staram celju briivu -elpaa paverot.
Es dziivi
jaunu saaku-ar baudu dziivojot.
 pagaliite  2008-09-28 12:16 
mazliet veidenbaumiski...
Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds
tev jādzīvo asaru
dūksnājā slapjā
 Vejslota  2008-09-28 12:53 
Pesimistisks, bet iespaidīgs.. :)
 mistik  2008-09-28 19:23 
Jā, iespaidīgs!
 ahma  2008-09-30 20:17 
Es izjutu šo skumju pilno burvību.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?