Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pēdējais laika pieskāriens
Pēdējais laika pieskāriens,
esmu ilgi kautkur klīdis, kautkas atgadijies ir bijis. Tagad es jūtu neko, dzīve atkāpjas. Cenšos kautko domāt, bet guļu es sniegā aukstā un gaidu kad miršu, jo esmu nekas. Liktenis mani nīst. Neticu vairs dzīvei, nespēju vairs mīlēt kādu, jūtu tik tukšumu. Ienīstu sevi un visu ko jūtu. Tukšuma atbalsis man ausīs skan un asaro acis no tā ainavas man. Sāpes manas ļaunumu vairo, trulā nāve ar manu salauzto sirdi klīst apkārt kā sērga. Tuvojas asins laikmets! Sirds mana asiņo, caur nāves kaulainajiem pirkstiem un aizplūst asinis manas dzīlēs dziļās vairot ļaunumu topošo.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|