Neiederos es šeit
Viens šai pasaulē esmu,
pamests un atraidīts
un neizprasts jūtos es.
Pilnīgi viens,
šai pelēkās masas
pārņemtajā pasaulē.
Viss šeit tik vienmuļš
un neatšķirīgs.
Viens no otra
atdarina kautko,
tik neorģināli
tas viss.
Kā indivīds,
pastāvēt nevaru šeit,
tad tieci norakts
un lamāts šeit.
Kā krauklis melns
sēžu nokaltuša koka zarā
un ar acīm savām
tveru mēnessgaismu
blāvi stindzinošo,
tad pārlaizdams
savu skumju pilno
acu skatienu,
pār šo naida pilno planētu.
Neiederos es šeit,
jūtos nīsts
un tas sirdī duras,
sāp!
Bet tomēr!
Es veidoju šo dienu,
bet patīk man nakts
nāk dzeja no tumsas
kura pasaulei par smagu.
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2009-08-14 20:03 |
Nepārdzīvo tik ļoti! Gan jau oHo ir arī kāda sātaniste. Es te dažas pazīstu, bet par savedēju neiešu. Pasarg`, dievs, no jūsu vellu padarīšanām! :)) |
assortina |
2009-08-14 20:16 |
Emocionāls, izdevies dzejs!! |
pagaliite |
2009-08-14 21:46 |
Kāpēc tik drūmi? Uz šīs planētas ir tik daudz kā mīļa un jauka:) |
buchinja_es10 |
2009-08-14 22:19 |
Labi , ka vispār vēl ko jūti! :) |
lapsaacijs_albiins |
2009-08-14 22:39 |
-padod pielaadeetu putraamniicu un notraush asariinu-
|
Bils |
2009-08-15 08:21 |
Ir tāda planēta PAK-KA,
Tur cilvēki iekrīt kā akā.
Tur naida nav, nav arī mīlas,
Nav ģimenes, nav saistību ķīlas.
No zemes to šķir daudz gaismas gadu,
Tur, sistēmā citā, savu dzīvi es vadu.
Tur saules ir divas, tur nakts nav ne dienas,
Tik mijkrēslis ikdienā rotā tur sienas.
Šai planētā dzīve rit rimti sav’ gaitu,
Ne nāves tur nav, ne citādu maitu.
Bet tomēr uz zemi, kas mani nu nesa,
Te meklēju draugus, bet neesmu es mesija.
Jūs teiksiet es crazy,
Jūs teiksiet es traks.
Uz zemes nav draugu,
Visu nosaka maks.
Bet neticiet, draugs viens uz zemes man ir,
Tā Dvēsele cilvēka, kas likteņus šķir.
Ir tāda planēta...PAK-KA,
Tur dvēseles pazūd kā akā...
|
Virgin |
2009-08-15 11:42 |
Ko ņemies?Atbrauc labāk 28.augustā uz dzejdaru salidojumu:))Mēs jau visi tādi gaisā pasisti:))) |
sekspiirs5 |
2009-08-15 15:50 |
Ko Tu , Virgin, ņemies - skaidri zini, ka mums ir dzejdari, kuri līdz pelēkajai masai nekad nenolaižas. "Ko tur lūgties, nav vērts..." |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|