PELĒKO DOMU DIENAS

Diena vēlviena,
nebūtībā aiziet.
Krāmēju tās
noputējušos domu plauktos.
Asaras padara
man šo dzīvi pelēku.
Ja varētu,
starp drūmajām dienām šīm,
kaut reizi pasmaidīt.
Sajūta tāda,
ka gaidu kautko,
bet nezinu ko.
Varbūt tā ir nostaļģija,
mirušas atmiņas un ilgas,
domu grēdas
pār visu aizgājušo.
Noguris esmu
no pelēko domu straumes,
tās veļās un ārdās manī,
dienu no dienas.