Kad negaiss vilņus dzen

Manī bangojas
Milzīga vētra.
Asins trako,
Triecas pa vēnām.
Jūra iziet
Ārā no krastiem,
Ceļu izlauž
Un atpakaļ tiecas,
Arī asins
Kā bangas, man trako,
Bet es zinu,
Kad paliek par traku,
Eju laukā
Un ievelku gaisu,
Redzu debesīs
Saulrietu skaistu.

Sevī jāprot
Negaisu slāpēt,
Ja plēs sirdī,
Jādomā -kādēļ,
Neļaut apslāpēt
Negaisam mīlu,
Spīdēs saule,
Liegs vējiņš,to zinu.