Sirdī caurums

Tu dāvā margrietiņas,
Kurām sirdi lāpīt.
Tās lieku tur,
Kur caurums gadījies,
Kur gadījies
Ar asu vārdu trāpīt
Un manai sirdij
Nācies sāpes ciest.

Ir vārdi asāki
Par bultu un par naglu.
Kur izplēsts caurums
Pazūd dzīvot prieks.
To lāpīt var
Ar mīlestību tavu,
Kad, sniedzot pļavu ziedus,
Jūtas sniedz.

Tu ziedus apslaki
Ar asarām kā rasu.
Man prieka asras
Kļautās skropstās mirdz,
Es tavu mīlu
Sajutu, ne prasu,
Un, margrietiņu skauta,
Sirds sāk dzīt.