Pīlādži sarkst

Ik vakaru saulīte, norietot,
Pie pīlādžīem iegriežas, apciemot,
Un no tādām draudzības vizītēm
Pret rudeni pīlādži purpurā kvēl.

Nav zināms ko saule tiem lapās čukst,
Var būt ka tos trīs burvju vārdiņus,
Kas vienmēr līek nosarkt arī mums.
"Es mīlu tevi!"Tiem seko skūpsts.

Ir saulīte viena,bet pīlādžu daudz,
Tie vienādi,tādēļ tos gadās ka jauc,
Bet pīlādzis piedod un gaida to,
Kad saulīte pienāks un skūpstu dos.