Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
ŠĶIRŠANĀS
Es savus sapņus izberu kā oļus:ņem!
Ko viena es ar viņiem iesākt spētu? Cik liktens lēns!Pat to viņš neizlem, Kā izsķirt mūs,lai sirds tā nesāpētu. Viss tikai pašiem,pašiem jāizlem- Cik kuram uzsmaidīt un kuru nogrūst peklē. Sniedz dzīve vērmeles un smaidot saka-ņem, Bet medus lāse stropā pašiem jāsameklē. Cik mirklīgs prieks!Kā zibens mākoņspraugā- Uz mirkli uzplaiksnī un atkal spožums dziest, Un gribas dzīvi saliet vienā traukā Un saduļķot.Un izliet.Neizciest. Es savus sapņus izberu kā oļus:ņem! Mums vēlreiz jātiekas ar smaidu lētu Pavisam citādiem un beidzot jāizlem Kā izšķirties,lai sirds tā nesāpētu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|