MĪĻAIS

Toreiz piederēja man vārds,
Ko čukstēju klusumā- "mīļais"...
Nokrita mākonis sārts
tieši pie mūsu kājām,
Tavas lūpas pieskārās man
Un es ziedēju, mīļais.

Toreiz piederēja man sapnis,
Un sapnī teicu tev -"mīļais"...
Jutu,kā rokas apņem
un plecam pieskaras plecs.
Likās, nebūs nekad
Rīta,kas izšķirs mūs, mīļais.

Toreiz piederēja man viss,
Jo visā skanēja -"mīļais"...
Spožums šis izdzisis,
pasaule savādi sveša.
Nezinu,kur lai meklē
To zemi, tās zvaigznes, mīļais.