Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ticu un zinu
No vienas malas uz otru, Mūs mētā, kur durvis – rau. Uz pēdējām uzrakstīts „Zinu”, Vārds - „Ticu” uz pirmajām stāv. Un tā kā galva ir viena - Tās reizē atvērt nav ļauts. Ja tici – bez zināšanas, Ja zini – tad ticības nav. Un veidojot apziņu savu Ne dienu nespējam rimt, Tik izziņas ceļu ejot - Vien jaunas šaubas dzimst. Un paliek mūžīga mīkla, Kur nelīdzēs ģēnija prāts: Jo ticot – bezgala stipri, Bet zinot – vājums mūs māc. *** Es tevi līdz galam nesaprotu: Tu mani nepazīsti, bet tici man. Tikai tāpēc, ka tici nezinot. Tikai tāpēc, ka zinot netici. Durvis – jā, tā doma nav slikta, Zem dzīves raksta vien čīkst viņas dikti. Tikai, ko gan tu raksti, nezinādams... Tikai, ko gan tu zini, neticēdams...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|