Ir laiks parādus atdot...

Ir laiks parādus atdot
un kreklu pēdējo no miesas raut.
Ir laiks laikam nemelot,
tad steigšus kājas aut.
Ar mēslu dakšām rokā
horizontu tīrīt no nievām,
apsmiekla un paļām,
lai beigbeidzot atnāktu vaļā
viss burvīgais un slēptais,
līdz šim mānīgais un trauslais
apjukuma pilnais
īstuma cunami.
Lai pāri matērijai,
Dieva radītai,
ardievas teikušai
homosapiens neprātam,
zvaigžņu konsolidācijas saprātam
un termometra ārprātam,
kas rāda tikai emociju hipervibrāciju,
gribas teikt:" Kur ir manas mājas?"
...bet negribas dzirdēt
dažu pelējošu sēņu
virskundzības teikto:
"Pie kājas!!!"

Ir laiks parādus atdot.