Ūdenskritums

autors: ija9 [dzejoļi]

Bohēmiskā eiforijā
ūdenskritums meklē mīlestību.
Savu vienīgo,sen pazaudēto...
varbūt bezgalību?
Ne no kā ir radies,
nekurienē zūd,
sekunde...tad otra...
lai var paspēt...būt...

Nu jau citā dimensijā
pārtapis un izgaisis...
...dīvaini,jo atdots
tika itin viss...
Ne ar ko no jauna
pārsteigt nevar tas,
paliek puse kauna,
šļakstos - asaras...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Naktsvijole_es	2009-06-26 17:03
ūdenskritums kā mīlestība..interesanti..patika..:))
assortina	2009-06-26 17:11
Interesants dzejs!!
klusaisMiileetaajs	2009-06-26 17:43
Pārsmieties var! :)))))))
kurpiite_	2009-06-26 20:04
mīlestība bezgalībai rados...
hefny	2009-06-26 20:45
Vai papardes bija par daudz un par biezām?
Virgin	2009-06-26 22:54
Man patika un arī dēlam Jānim,kurš reti lasa dzeju:)
vanadziene	2009-06-26 23:03
Mēdz būt arī asaru ūdenskritumi un asaru plūdi... Visskaistākie tomēr ir īsti, skaidri ūdenskritumi-emocionāla bauda acīm un sirdij...:)
kodax	2009-06-27 00:44
labs!
straume22	2009-06-27 08:16
(pilnīgi nošļakstās no galvas līdz kājām ar asarām)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!